Ir tik skaists rīts! Svaigais lauku gaiss spraucās iekšā pa atvērto logu un lēnām apņem visu istabu... Idille :)
Es, pārmeklējot savu bērnības dienas atvilkni, atrodu  tajā kaut ko ļoti interesantu. Piemēram, grāmatiņu par Momo spāņu valodā (tātad es jau sen esmu vēlējusies mācīties spāņu valodu), mazas un lielas fotogrāfijas ar saviem klasesbiedriem un pat tēti, kā arī melnu piezīmju grāmatiņu uz kuras baltiem burtiem ieskrāpēti mani iniciāļi... Un, pārskatot šo grāmatiņu, biju pārsteigta, cik daudz interesantas lietas tur atradu :) Protams, citāti :) :

"Visskaļāk smejas tas, kurš smejas mikrofonā." :)

Visskaistākais man likās šis Raiņa dzejolis:

"Šī dzīve bij tukša -
Tu saturu lēji;
Šī dzīve bij kaila -  
Tu puķes sēji;
Šī dzīve bij auksta -
Tu dvašu dvesi;
Šī dzīve bij tumša -
Tu sauli nesi.

Es atkal sauli
varēšu vēstīt,
Mirušās krūtīs
cerību dēstīt." 

"Neplucini margrietiņas ziedu! Tie ir meli, ka tā var uzzināt - mīl vai nemīl. Ja mīl, bez zīlēšanas uzzināsi, ja nemīl, tur tāpat neko nevar darīt. Bet neziņā nemoki puķi. Ko viņa var zināt par cilvēku dīvainajām sirdīm? Kur lai viņa ņem vēl vienu ziedlapiņu, ja tavi pirksti apstājušies pie "nemīl", plūc jaunu, kamēŗ "mīl". Aiz tevis samocīti ziedi, bet sirdī tā pati neziņa, šaubas. Labāk ieskaties šajā neparasti skaistajā puķē! Tā katra ir mīlestības pilns saules smaids. Tev kļūst labi, tu smaidīsi arī pats, būsi laimīgs , iedamscaur margrietiņu pļavu. Arī tad, ja nezināsi mīl vai nemīl." 

(A. Straule)

"Mīlestība

Lai an būtu vieglāk,
Savu zaudēto mīlestību,
Zobus sakodis, izravēju,
Līdz manas dvēseles zemē
Vairs nebij ne spurgaliņas.
Visu, visu es izravēju,
Lai man būtu vieglāk.

Bet vienurīt jutu:
Mana tukšajā dārzā
Naktī kāds bijis.
Un tur, kur bij mīlestība,
Zemi līdzenu nomīdījis.

Es pazinu tavas pēdas.
Bet tu jau to nezināji,
ka mīlestība sen beigta,
un nāci to iznīcināt,
Lai man - būtu vieglāk.

Bet šī dīvainā mīlestība
Pēkšņi - izdzina asnu,
Un tu veltīgi katru nakti
Centies to iemīt zemē.

Tā bij spītīga mīlestīa - 
Stiprāka par mums abiem,
Un mēs taču nezinājām,
cik dziļas tai saknes.

Ļauj, lai tā zaļo -
Šī spītīgā mīlestība,
Lai man - būtu vieglāk."

(Ziedonis Purvs)
 
"Gramatika

Es krāpju,
Tu krāp,
Viņš, viņa krāpj.
Bet kādam taču - sāp.

Es pārmetu,
Tu pārmet,
Viņš, viņa pārmet - 
Noberžam kā ar sārmu.

Es sodu, 
Tu sodi,
Viņš, viņa soda.
Bet vai paši vienmēr esam godīgi?

Man sāp,
Tev sāp,
Viņam, viņai sāp,
Jo arī citi - mūs krāpj."

(Ziedonis Purvs)

"Pasaulē mūs mācīja skūpstīt, bet neteica - ko..."

(Ezeriņš)

"Mēs koķetējam ar nelaimi un nemaz nenojauša, ka pēc tam nāksies to arī apprecēt. "

"Zini, ir tādi brīži, kad gribas kliegt;
Zini, ir tādi brīži, kad gribas klusēt;
Zini, ir tādi brīži, akd neko nevajag;
Zini, ir tādi brīži, kad ar pasauli nepietiek;
Zini, ir tādi draugi, kas atdos tev visu;
Zini, ir tādi draugi, kas paņems no tevis to, ko nemaz nevar paņemt;
Zini, ir ziedi, kas zied mūžigi;
Zini, ir smaidi, kas nogalina;
Zini, pasaulē ir daudz cilvēku;
Zini, viens tevi noteikti gaidīs;
Zini, pēc ziemas nāks pavasaris;
Zini, tas nāk katra sirdī;
Zini, tu zini tikai to, ko gribi zināt;
Zini, tu dzirdi tikai to, ko gribi dzirdēt;
Zini, tu redzi tikai to, ko tu gribi redzēt;
Zini, vajag tikai atvērt acis, lai ieraudzītu;
Zini, tā var būt pat paradīze."

(autors nav norādīts un nevarēju arī atrast)

Baudīsim pavasari! Tas ir tik romantisks gadalaiks! :) Tik skaists! :)

Brīnumpilnu pavasari!