Gāju uz bibliotēku pēc citas A.Kārteres grāmatas - "Gudrie bērni" (jo tā ieinteresēja mani signis.lv mājaslapā ;) ) Tās nebija. Tāpēc, par cik bija saslavēts rakstnieces rakstīšanas stils, valoda un oriģinālais temats (cirkus), tad domāju mēģināšu šo viņas grāmatu, jo, ja man patiks "Vakari cirkā" tad arī bērniem jābūt labai lasāmvielai.

Pagaidām lasu ar tādām aizturētām gaidām, jo, kamēr tiek stāstīts, tā saucamais, stāsta backgraunds, ir mazliet garlaicīgi (varbūt par spēcīgu teikts), lai arī pats stāsta temats ir kaut kas jauns, interesants un aizraujošs un nezināms priekš manis - cirka pasaule. Cik gan bieži maza būdama esmu gribējusi nokļūt cirka pasaulē, kaut vai palūrēt mazliet aiz lielā, smagā , sarkanā samta priekškara un ieraudzīt klaunus, dzīvniekus un akrobātus.

Stāsts ir par jaunu reportieri Džeku Volseru, kurš raksta savas reportāžas, ceļojot pa pasauli un atmaskojot slavenus blēžus, piemēram, triku meistaru, kurš sola, ka spēj pacelt cilvēku, nepieskaroties tam, tikai ar savu roku maģisko spēku utt. Vienā no šādām reportāžām viņš sastop Feversu - gaisa akrobāti, kura ieguvusi pasaules slavu ar to, ka spēj lidot! Un lido viņa pateicoties tam, ka piedzimusi ar baltiem, lieliem gulbja spārniem... Tā nu Volsers iekļūst viņas maģiskajā pasaulē, izzinot viņas dzīvi no paša izšķilšanās brīža (jo viņa apgalvo, ka ir izšķīlusies no olas).  

Bija interesanti lasīt, kā slavenā akrobāte pirmo reizi laidusies no jumta, domādama, ka nositīsies, jo bija pilnīgi bez lidošanas pieredzes. Ir interesanti lasīt par paša Volsera gaitām cirkā, jo pēc intervijas ar Feversu viņš izlemj pats „iefiltrēties" ceļojoša cirka trupā, lai reportāžu rakstītu no iekšienes un pilnībā izpētītu visus noslēpumus un cirkus iekšējo dzīvi un, protams, iemīlās galvenajā šova zvaigznē...     

Kāds jau pieredzējis klauns jautāja Volseram, cik labi un cik daudz viņš spēj paciest pazemojumus. Jo, lai būtu labs klauns, ir jāspēj paciest neskaitāmi pazemojumi uz savas ādas. Volsers jautāja - kāpēc un klauns viņam atbildēja: „Bērna smiekli ir šķīsti, līdz viņš pirmo reizi sāk smieties par klaunu. (..) Jautrība, ko rada klauns, pieaug proporcionāli pazemojumam, ko viņš spiests paciest."   Ir dzirdēts, ka klauni un vispār cilvēki, kas uz āru, darbā vai kino ir komiski (Misters Bīns, Džims Kerijs u.c), dzīvē ir diez gan nopietni un pat depresīvi cilvēki. Tāds pats bija arī grāmatā aprakstītas klauns Lielais Bufo. Savā amatā viņš bija ideāls - spēja sasmīdināt ikvienu. Pats varēja raudāt uz skatuves, pārējie smējās kā kutināti. Tad nu viņš teica: „Klauns var būt jautrības avots, bet - kas sasmīdinās klanu?" Tā nu man palicis šis daļēji retoriskais jautājums prātā - kas sasmīdinās klaunu? 

Kad grāmata izlasīta, palikusi patīkama pēcgarša. Kaut gan uz beigām bija daudz (pārāk daudz?) un dažādu mistisku notikumu, priecēja tas, ka galu galā viss beidzās labi. Iesaku izlasīt, īstenībā, jo kopumā grāmata bija baudījums un jaunas āres manai fantāzijas pasaulei :)

Lika padomāt Feversas jautājums bandītiem, kuri sūdzējās, ka valsts karavīri sirojot "laupījuši godu sievām, mātēm un meitām"... Uz ko Feversa uzdeva jautājumu: "Kur sievietei atrodas gods, veco zēn? Vagīnā vai apziņā?"
Šis jautājums lika padomāt par prostitūcijas tēmu, jo kādu laiku atpakaļ sāku lasīt ierakstus lapā eskortameitene.lv. Sākumā lasīju ar lielu interesi, bet pēc kādiem 50 ierakstiem tēmas sāka atkārtoties un kaitināt. Pārsvarā katrs ieraksts izstaroja naidīgumu, neapmierinātību un nepatiku pret jebko. Katrs otrais ieraksts skanēja kā attaisnošanās sev un pārējiem par to, ka īstenībā jau viņa ir ļoti gudra, izglītota, zina 4 valodas un jebkurā  brīdī varētu darīt jebkuru citu darbu utt., bet pati labprātīgi ir izvēlējusies šo profesiju. Vārdu sakot, lai to saprastu ir jāpalasa, bet ronājot par to, kur atrodās sievietes gods - tas katrai sievietei, acīmredzot, ir jānoformulē sev pašai.. Kādai sekss ir tikai darbs, citai - ļoti dziļi intīms process...

Uzjautrināja šis teikums:"Pieliekāmajā glabājās tikai gabaliņš kūpinātas gaļas un pa pusei sasalusi žurka, droši vien - tā es domāju - nejaušs privātas neveiksmes upuris, nevis ikdienišķas ēdienkartes sastādaļa."  :)


Jauku dienu!